Apkures veida izvēle mājai vai uzņēmuma telpām ir rūpīgi izsvērts lēmums, kas ietekmēs mājsaimniecības vai uzņēmuma finansiālo stāvokli ilgtermiņā. Diemžēl, pieņemot lēmumu par apkures veidu, nav iespējams paredzēt, vai konkrētajam energoresursam nākotnē nebūs dramatisks izmaksu sadārdzinājums un kā apkures izmaksas ietekmēs sociālekonomiskie notikumi Latvijā un pasaulē.

Pagājušajā gadā mēs visi piedzīvojām nepieredzēti strauju energoresursu izmaksu kāpumu. Tā kā Latvijas mājsaimniecības jau no gada sākuma bija spiestas sadzīvot ar ļoti strauju inflāciju, rekordaugstām degvielas un elektroenerģijas cenām, tad apkures izmaksu kāpums un ziemas tuvošanās daudzām mājsaimniecībām bija kritiskais punkts, kad izdevumi pārsniedza ieņēmumus un visu rēķinu un pamatvajadzību nodrošināšana bija praktiski neiespējama. Lai palīdzētu iedzīvotājiem pārvarēt šo krīzi, valsts ieviesa vairākus atbalsta mehānismus, viens no tiem – valsts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai.

Diemžēl, pieņemot lēmumu par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, tika nolemts diskriminēt tās mājsaimniecības, kas kā apkures veidu ir izvēlējušās dabasgāzi vai dīzeļdegvielu. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar citiem apkures veidiem, kā granulas, malka, siltumsūkņi un elektrība, dabasgāzi un degvielu kā apkures veidu izmanto salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību un uzņēmumu, bet – vai tas ir pietiekams iemesls šo personu diskriminēšanai un atbalsta liegšanai?

Kopš pagājušā gada septembrī tika pieņemti noteikumi par valsts atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, ne vienam vien radās jautājums – kādēļ atbalsts tika piešķirts visām mājsaimniecībām, izņemot tām, kas ir izvēlējušās sašķidrināto dabasgāzi vai dīzeļdegvielu kā sava īpašuma apkures veidu. Kā viens no iemesliem tika minēts salīdzinoši nelielais mājsaimniecību skaits, kas izmanto šos apkures veidus, bet otrs – šie apkures veidi nav dabai draudzīgi un valsts politika paredz mudināt cilvēkus atteikties no tiem un aizstāt ar citiem, dabai draudzīgākiem, risinājumiem. Tā kā Latvija virzās uz klimatneitralitāti un energoneatkarību no citām valstīm, mājsaimniecības tiek mudinātas veikt dīzeļdegvielas apkures katlu nomaiņu, aizstājot tos pret jaunām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām – biomasas granulu katli, siltumsūkņi, saules kolektori. Atklāts paliek jautājums – vai atbalsta nepiešķiršana un šo mājsaimniecību finansiālā stāvokļa pasliktināšana ir piemērotākais risinājums, kā motivēt šīs personas mainīt izvēlēto apkures veidu? Un vai vispār bija iespējams īsu mirkli pirms apkures sezonas sākšanās veikt apkures katla nomaiņu, izpildīt visus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus, tikt galā ar birokrātisko slogu un saņemt valsts finansējumu? Arī Tiesībsargs atzina, ka šāda veida diskriminācija un atbalsta nepiešķiršana konkrētai sabiedrības daļai ir nepieļaujama prakse, jo mājsaimniecības nevar sodīt tādēļ, ka tās ir izvēlējušās valstij nevēlamu apkures veidu. Ja likumdošanā šāds apkures veids ir atļauts un nav nelegāls, valstij ir jāparedz atbalsts arī šīm mājsaimniecībām.