Francija oktobra sākumā piedzīvoja īslaicīgu degvielas deficītu, kas izraisīja cilvēku neapmierinātību un streikus. Arī Francijas valdība oficiāli apstiprināja, ka gandrīz trešdaļā valstī esošo degvielas uzpildes staciju oktobra sākumā pietrūka viena vai vairāku veidu degvielas. Cilvēki stāvēja garās rindās, lai varētu piepildīt savu automašīnu degvielas bākas un būtu droši, ka turpmākajās dienās nepaliks ielas vidū ar tukšu bāku. Degvielas deficīta iemesls bija valstī notiekošie naftas pārstrādes rūpnīcu streiki, šo rūpnīcu darbinieki protestēja pret straujo inflāciju un pieprasīja algu kāpumu, kas kompensētu pieaugošo cenu kāpumu. Arī mūsu iedzīvotāji satraucas par degvielas cenu straujo kāpumu, ja vasarā bija vērojamas pozitīvas tendences un degvielas cenas kaut nedaudz stabilizējās, bet oktobris visiem nesa nepatīkamas ziņas – degvielas cenas atkal uzsākušas strauju augšupeju. Iedzīvotāji un uzņēmēji satraucas ne tikai par degvielas cenām, bet arī par apgalvojumiem no Eiropas ekonomikas analītiķiem, kas jau no vasaras izsaka savas bažas par to, ka Eiropā varētu rasties dīzeļdegvielas trūkums. 

Šobrīd pasaules dīzeļdegvielas krājumi ir samazinājušies līdz kritiski zemam līmenim. Līdz šim ASV palīdzēja Eiropai pārvarēt degvielas piegādes ķēžu samazināšanos un eksportēja savu dīzeļdegvielu uz Eiropu, tomēr šobrīd ir vērojama tendence, ka arī ASV pircēji veic degvielas rezervju uzkrāšanu, tādēļ no ASV importētais degvielas apjoms sāk samazināties un no ASV politiķiem izskan domas par energoresursu eksporta aizlieguma noteikšanu, kas pilnībā apturētu naftas produktu piegādes no ASV. Viens no degvielas deficīta iemesliem ir plaisa starp naftas produktu pārstrādes jaudu un nemitīgi pieaugošo pieprasījumu pēc degvielas. 

Degvielas deficīta iemesli šobrīd nav viennozīmīgi un veidojas no vairākiem faktoriem. Pandēmijas rezultātā tika slēgtas vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas visā pasaulē, karadarbība Ukrainā mudināja Eiropas Savienības dalībvalstis atteikties no degvielas, kas tiek ievesta Eiropā no Krievijas, kā arī šobrīd pasaulē lielākās naftas ieguvējvalstis ir paziņojušas par iespējamu naftas ieguves samazināšanu, un viens no ieguves samazināšanas iemesliem varētu būt kapacitātes trūkums, kas neļauj naftas ieguvējvalstīm eksportēt naftu tādos apjomos, kādā tās bija apņēmušās to darīt. Šī ziema, visticamāk, būs pārbaudījumu pilna ikvienā nozarē, tostarp arī naftas pārstrādē, jo, sākot ar 2023. gada februāri, stāsies spēkā embargo visiem naftas produktiem, kas pa jūru tiek piegādāti no Krievijas. Situāciju šobrīd pasliktina arī fakts, ka tieši oktobris ir mēnesis, kad naftas pārstrādes uzņēmumos sākas tehniskās apkopes un remonta sezona, vēl vairāk samazinot degvielas piegādes apjomu, kas šajā rudenī jau tā ir mazāks nekā iepriekšējos gados. Lēmums pilnībā atteikties no Krievijas eksportētās degvielas prasīs pārkārtot Eiropai savus degvielas piegādes kanālus un pārorientēties uz citiem degvielas piegādātājiem, un, kamēr piegādes ķēdes netiks sakārtotas, iedzīvotajiem visā Eiropā ir jārēķinās ar to, ka degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās šajā ziemā paliks nemainīgi augstas.